Kaapeec ja esi tikpat kaa depresijaa,no tevis noveershas pat tavs miiljotais ?? kaadeelj ? vai tik gruuti ir atbalstiit cilveeku,pateikt paaris labus vaardus ? nevis teikt "es jau taapat neko tur nevaru paliidzeet". nezinu pat kur likties.ja izskjiros tad tiesam mirsu.sagazusas visas pasaules problemas virsu.vinjs bija mans vieniigais atbalsts,bet tagad tipat kaa nav pat tas.

cilvēki ar tevi labprātāk smejas nekā raud. ar to tikai gribēju teikt, ka nav daudz tādu, kas var un grib izvilkt no depresijas. bet no gaišās puses skatoties, depresijas pāriet un atkal uzaust jauna diena :)
Runajot par ka ir tam cilvekam, kas ir blaus, nja, gruti spriest, ir visai gruti izvilkt no depresijas otru, bet ir visadi veidi, ka var palidzet, ir jau visai gruti but blakus, bet tam otram cilvekam tas ir tik svarigi, lai ari vinam ir sis garastavokla mainas, un viena bridi vins velas Tevi redzet, otra - nenac ne tuvuma, tas ir sarezgiti.
Loti svarigi ir tas, lai cilveki meginatu sava starpa runat, meginatu izrunaties, tas loti palidz, pat loti. Mos pirmajas reizes nesanak ta ipasi, bez emocijam un asaram un lidojosiem traukiem izrunaties, bet pakapeniski varetu but ok, vismaz spriezu pec sevis, ka ir bijis man, tapec varu padalities.
es tā sapratu, ka te neiet runa par depresiju kā slimību, bet vienkārši kā sliktu garīgo. ja runā nopietni, tad depresija, kā jebkura cita slimība ir ārstējama un to vajag ārstēt, reizēm ar tabletēm, citādi var rasties nopietnas sekas.
Tas ,manuprāt,nav tikai slikts garasstāvoklis.Man vairs nav vispār spēka ne iet uz skolu,ne kaut ko darīt.Apnikusi šitā nožēlojamā dzīve.TIEŠĀM NOŽĒLOJAMA.Ja man būtu jāizvēlas vai būtu gribējusi dzimt tad līdz šim nešaubīgi būtu teikusi nē.Protams neiznu kas būs pēc dažiem gadiem.Ar to domu mēģinu dzīvot jau kādus 7 gadus,ka gan jau būs labi,bet nav.Un stulbākais ir tas,ka paliek ar katru dienu sliktāk.
Es nevaru,nevaru,nevaru. vairs nav pat kas atbalsta.visu laiku raudu.dienā kādas 5 reizes tiešām.Mēģinu turēties,asaras tāpat acīs.Nezinu kā lai tiek pāri.Man jāuzklausa sava mamma,jāļauj lai viņa izraudas man uz pleca (katru dienu).+ mana visa dzīve.tik grūti ir.
Ja paspīd kāds saulkes stariņš,tad tas nekad vēl nav noturējies ilgāk par pus dienu.
zinu,ka ir grūti būt blakus,bet man vajag kādu kas atbalstītu arī mani.
gribu parunāt ar to cilvēku par savām emocijām,bet ir atbilde "neko nevaru palīdzēt".ai žēl ka nevar te privāti aizrakstīt atsevišķiem cilvēkiem.
BEIDZ !
Tā ir, un tā būs. Kad tu pati ar sevi nevari sadzīvot, tad padomā-kā citi var, kuriem domāšana, jušana ir savādāka, nekā pašai ?! Ja tu pati nezini kas tev tracina, traucē, iedzen depresijā. kā cits to var zināt?!
Ne velti ir teiciens- Mīli sevi, un tad arī citi tevi mīlēs. (arī cieni sevi, un citi tevi cienīs) :)
ko tu vari cikstet???tak sanemies un pacel galvu!!!vai tad tiesam ir tik slikti lai nebutu vel sliktak?tu gribi lai zelojam?tev no ta labak palix?
Vispirms vajag saprast kādi ir iemesli depresijai?? depresija nenāk tā tapat! Tikt no tās var domājot par citām lietām.darīt to kas nakad nav darīts un tev patīk-neskatoties ko domā citi!!! es nevaru neko vairāk ieteikt,ja nezinu iemeslu kāpēc depresija ir tik liela!!
Galvenais tiešām galvu augšā,neklausies kritiku! Un pasmaidi vismaz reizi dienā tas būs sākums pozitīvai attieksmei no citiem un pašas sevis!!