Vairāku gadsimtu garumā cigun tika uzskatīts par senu ķīniešu atveseļošanās un pašregulēšanas mākslu, kas ļauj atbrīvoties no slimībām, pagarināt dzīves ilgumu, nostiprināt fizisko ķermeni un garu un dziļāk izprast apkārtējo pasauli. Jau kopš sendienām cigun ir kļuvis par neatņemamu ķīniešu kultūras, filozofijas un bieži vien pat dzīves veida sastāvdaļu. Šī mācību sistēma palīdz cilvēkam sasniegt harmoniju, iekšēju līdzsvaru un dzīves gudrību.
Vēl nesen cigun praktizēšana tika uzskatīta par slepenām zināšanām. Eksistēja daudz dažādu skolu: klanu, ģimeņu, klosteru… Ļoti lēnām, gadsimtu gaitā šīs dažādās skolas un to elementi savstarpēji mijiedarbojās, sajaucās un saplūda. Un jau mūsu gadsimta vidū cigun pētnieki studēja vairs tikai dažus galvenos šīs sistēmas virzienus saistījumā ar konkrētās skolas mērķi un prakses metodēm. Tomēr lielākajā daļā virzienu prakses metodes un tehnika joprojām ir slēgta plašākai publikai.
Izņēmums iepriekš minētajai praksei bija medicīniskie cigun virzieni, tādi ka džeņczju terapija un adatu refleksoterapija, kas šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu, arvien vairāk iekļaujoties arī klīniskajā medicīnā. Mūsdienās ar terminu „refleksoterapija” tiek apzīmēta vesela ārstniecības sistēma, kas balstīta uz reflektorām reakcijām, kas veidojas filoģenēzes un ontoģenēzes procesā un notiek caur nervu un neirohumorālo sistēmu, lokāli kairinot ādas receptorus, gļotādu un blakus esošos audus, un tā ir vērsta gan uz atsevišķu orgānu, gan visa organisma funkcionālās aktivitātes normalizēšanu. lasīt vairāk »