Sveicināti, esmu jūsu mazulis!

Tas ir noticis – laimīgie mamma un tētis ir atveduši jaundzimušo mājās. Viņš, protams, ir labākais pasaulē, bet... cik ļoti viņš ir trausls! Sarkans, pirkstiņi drudžaini saspiesti dūrītēs, uz mazas galviņas pulsē avotiņš. Bail pieskarties, bet vēl arī jābaro, jāmazgā, jātin autiņos... kā apkopt mazuli pirmajās dzīves nedēļās?

Bieži vien nepieredzējuši vecāki nespēj aptvert, kāpēc viņu mazais pavisam nav līdzīgs tiem smaidošiem resnulīšiem ar sārtiem vaigiem, kurus rāda televizorā, un sāk baidīties, ka ar viņu atvasi kaut kas nav kārtībā.

Dodiet jūsu jaundzimušajam laiku, un viņš (ar jūsu palīdzību!) pieradīs pie viņam nepazīstamas vides, paaugsies, kļūs stiprāks. Pirmajās dienās nav jāgaida no viņa amizanti smaidiņi un jauka guldzēšana, ja nu tikai kādas grimasītes parādīsies uz sejas miega laikā.

Pārliecināties par to, ka mazulis normāli attīstās, palīdzēs elementāra refleksu pārbaude. Paglaudiet viņa vaidziņu, un viņš pagriezīs galvu jūsu rokas virzienā, tāpat pieskaroties ar krūtsgalu viņa mutītei, māte var palīdzēt viņam atrast krūti. Ja bērns ir par kaut ko satraucies – ķermeņa stāvokļa maiņu, skaļu skaņu vai troksni, viņš noteiktā veidā kustina rociņas un kājiņas: sākumā tās noplata, pēc tam paceļ augšā un savieno, galva šajā laikā ieliecas uz leju un uz priekšu, plaukstiņas atveras un atkal cieši saspiežas dūrītēs. Kāju pirkstiņi arī centīsies izdarīt tveršanas kustību. Tā ir normāla reakciju uz izbailēm, tā saucamais Moro reflekss.

Pacelt galviņu uz augšu jūsu mazulītim vēl ir par agru, kaut arī viņš centīsies to darīt jau pirmajās nedēļās. Lai jūs nebiedē avotiņi – mazais aizvērsies aptuveni pēc astoņiem mēnešiem, lielais – pēc gada vai nedaudz vēlāk. Starp citu, mazuļa galva reti kad ir ideāli apaļa, jo tā taču klāja ceļu pa dzemdību ceļiem. Neuztraucieties – jau pirmajā nedēļā galvaskausa deformācija kļūs mazāk pamanāma.

Tāpat arī jaundzimušā āda ir plāna un caurvīta ar lielu skaitu kapilāru, tā viegli kļūst sarkana, it īpaši pēc raudāšanas un pēc pārkaršanas, tāpēc sekojiet līdzi temperatūrai telpās un nepārcentieties ar satīšanu pastaigu laikā.

Dzemdību namos jaundzimušos tin autiņos ļoti cieši, jaunajai māmiņai uztaisīt tādu „zaldātiņu” ieraduma trūkuma dēļ nav viegli, un viņa ir spiesta griezties pēc palīdzības pie vecākas paaudzes. „Bet vai tik cieša satīšana nav kaitīga, varbūt ir vērts ļaut bērnam vairāk kustēties?” – domā jaunā māmiņa. Patiešām, mūsdienu pediatrija vairs tik ļoti neuzstāj uz ciešas satīšanu, ka to darīja mūsu mammu laikā. Daudzi ārsti ir pārliecinājušies, ka jaundzimušā izstiepšana „ar rokām gar sāniem” apgrūtina viņa elpošanu, gremošanu, izsauc sasutumu veidošanos, veicina locītavu izmežģījumus.  

Es arī rekomendēju grūtniecības laikā apgūt tā saucamo „plašas” autiņos tīšanas prasmi, kuras gadījumā bērns saglabā viņam dabisko vardulēna pozu. Bet jau pēc viena-pusotra mēneša var pāriet uz zīdaiņa krekliņiem un rāpuļiem (atcerieties, ka visi apģērbi ir jāvelk ar šuvēm uz āru!). Un, starp citu, jaunajai māmiņai labāk tīt autiņos patstāvīgi, taustes kontakts ar jaundzimušo – tas ir jūsu mīlestības izpausme pret viņu , kura viņam ir vajadzīga visvairāk pasaulē. Nebaidieties, tīšanas un kāju slaidums nav savstarpēji saistīti. Visbiežāk apakšstilbi kļūst līki rahīta dēļ. Iecirkņa pediatrs noteikti paskaidros jums, kādi profilakses pasākumi ir jāveic, lai izvairītos no šīs saslimšanas.

Daudzas jaunās māmiņas baidās no tādas „slidenas” nodarbošanās kā peldēšana, bet bieži vien arī mazuļi ar raudāšanu demonstrē nepiekrišanu ūdenim. Kā tad izdarīt tā, lai bērnam patiktu ūdens procedūras? Ievērojot piesardzības noteikumus, ļoti drīz peldēšana kļūs par vienu no mammas un mazuļa iemīļotākajām lietām.

Pirmajai procedūrai jānotiek jau nākamajā vakarā pēc izrakstīšanās no dzemdību nama, pirms vakara barošanas un miega. Priekšlaicīgi apstrādājiet mazuļa vanniņu ar dzeramo sodu, sagatavojiet vārītu ūdeni – tās temperatūrai ir jābūt 37ºС. Pieredzējušas mammas nosaka, vai ūdens nav pārāk karsts, iemērcējot tajā elkoni, bet labāk tomēr izmantot speciālu termometru.

Apguldot mazuli uz kreisās rokas, pakāpeniski iegremdējiet viņu vannā, sākot no kājiņām, vienlaicīgi ar labo roku aplaistot viņa ķermenīti ar ūdeni. Jūsu darbībām ir jābūt nesteidzīgām, mierīgām – atcerieties, ka mātes noskaņojums momentā tiek nodots bērnam. Tai pašā laikā esiet maksimāli uzmanīga. Galvu un dzimumorgānus nomazgājiet īpaši rūpīgi, ar kustībām no priekšas atpakaļ. Pirmās peldēšanas laikā rekomendēju neizmantot ne ziepes, ne šampūnu, lai mazulis vienkārši iepazīstas ar ūdeni.

Neaizmirstiet iesaistīt šajā procedūrā tēvu – lai stāv gatavībā ar dvieli, bet labāk pat ar mīkstu flaneļa autiņu. Ietiniet tajā mazulīti un kārtīgi nosusiniet viņa ādu, bet ieberzējiet. Bet pamostoties no rīta, veiciet jaundzimušā rīta tualeti. Sejiņu noslauciet ar vates diskiem, saslapinot ar siltu vārītu ūdeni. Austiņas mazgājiet tikai no ārpuses. Deguntiņu labāk tīrīt ar griešanās kustībām ar mīkstiem kociņiem, kurus var pašai satīt no vates un samitrināt ar speciālu mazuļu spreju.

Ja uz mazuļa ādas ir parādījušies izsitumi, pūtītes, labākais līdzeklis – ik vakara peldēšana. Ar krēmiem, eļļām vai uzkaisāmajiem pulveriem, it īpaši karstā gada laikā, jābūt uzmanīgiem. Pamēģiniet pievienot ūdenim kumelīšu vai upeņu lapu uzlējumu (1 ēdamkarote sasmalcinātas zāles uz 1 glāzi verdoša ūdens). Neaizmirstiet rūpīgi nosusināt mazuļa ādu. Turklāt, nepieciešamas higiēniskas apmazgāšanas pēc katras bērna izkārnīšanās. Ja izsitumi nepāries pēc dažām dienām, griezieties pie pediatra. 

Īpašu aprūpi prasa bērna nabiņa, jo pēc būtības viņš pēc nabas saites atdalīšanas veido atvērtu rētiņu. Ja uzturēt nabiņu tīrībā, tā aizdzīs ātri un akurāti. Vairākas reizes dienā jāmazgā rētiņa ar ūdeņraža pārskābi – vienkārši iepiliniet vairākus pilienus no pipetes ar noapaļotu galiņu, bet pēc tam nosusiniet ar vates kociņu. Pēc vakara peldēšanas uzmanīgi atbīdiet nabas gredzentiņu un apsmērējiet rētiņu ar griešanās kustībām ar vates kociņu, mitrinātu briljanta zaļajā.

Vēl viens ārkārtīgi svarīgs jaundzimušā dzīves aspekts – barošana ar krūti. Neapšaubāmi, tā ir daudz veselīgāka par mākslīgu. Bet ko darīt, ja mazulis pats atsakās no krūts? Neticiet tādiem paziņojumiem, jaundzimušais pēc savas gribas nekad neatteiksies no mātes krūts. Tā ir ēdiena un prieka avots. Ir jāsaprot, ko pieaugušie ir izdarījuši nepareizi.

Bieži vien problēmas ar krūts barošanu rodas tāpēc, ka māmiņa un mazulis atrodas atsevišķi dzemdību namā, kad bērnu atnes uz barošanu pēc stundām, pabeidzot barošanu citā laikā no pudelītes. Taču barošanas biežums jānosaka pašam bērnam. Un pamīšus barošana ar krūti un no pudelītes vispār nav pieļaujama. Lieta ir tāda, ka zīžot krūti un knupi tiek nodarbinātas dažādas muskuļu grupas. Bērns, kurš pamēģinājis ēst no pudelītes, tādā pašā veidā ķeras pie mātes krūts, un tai vietā lai pareizi notecinātu pienu, traumē krūtsgalu. Gan pats nevarēs paēst, gan mammu novedīs pie sāpīgiem plīsumiem un mastīta.

Piena trūkums ir sastopams tikai 3% sieviešu. To viegli noteikt – bērns diennakts laikā čurās mazāk par 8 reizēm, un viņa svars palielināsies mazāk nekā par 500 gramiem mēnesī. Pārejos gadījumos nav vajadzības pabeigt barošanu un dzirdināšanu. Jaunajai māmiņai var likties, ka mazulim trūkst piens, ka viņš ir izsalcis un kļūst tievāks. Praktiski visi jaundzimušie pirmajās dzīves dienās zaudē līdz pat 9% svara salīdzinājumā ar pirmo rādītāju pēc nākšanas pasaulē. Jau pēc nedēļas viņi atjaunojas un sāk pieņemties svarā.

Bieži nākas dzirdēt jauno vecāku sūdzības par to, ka bērns ar savu raudāšanu nedod mieru ne pa dienu, ne pa nakti. Kā tad izklaidēt bērnu, lai tik viņš neraudātu? Taču „ne pa dienu, ne pa nakti” – tas ir pārspīlējums, pastāvīgi raudāt var tikai mazulis, kuram ir nopietnas problēmas ar veselību vai neuzmanīgi vecāki. Kaut arī, protams, pirmajos dzīves mēnešos gandrīz visi bērni diezgan daudz raud, bet kā tad citādi viņi var paziņot par savām vajadzībām?

Jautājums ir par to, kas šoreiz ir vajadzīgs mazulim: paēst pienu vai, turpretī, mainīt autiņus – tie ir divi pamata iemesli, kuru dēļ bērns pat ne ar raudāšanu, bet ar pinkšķēšanu sauc mammu palīgā. Dažreiz viņam vienkārši ir vajadzīgs fiziskais kontakts, jūsu maigums un uzmanība, pietiek vienkārši paņemt viņu rokās, iedot krūti, lai viņš nomierinātos un aizmigtu. Taču ja visas mazuļa pamata vajadzības ir apmierinātas, bet raudāšana netiek pārtraukta, pāriet izmisīgā kliegšanā, jāgriežas pie ārsta, jo runa var būt par kādas saslimšanas sākumu. Ar laiku mīloša māmiņa sāk atšķirt mazuļa raudāšanas nianses.

Pirmavots šeit