Vecākais bērns ne vienmēr priecājas par brālīša vai māsiņas parādīšanos. Bieži vien jau pēc pāris dienam viņš sāk mocīties no greizsirdības, un tas ir saprotams un izskaidrojams.
Pirmais bērns, kurš ir visā atkarīgs no vecākiem, kurš izmanto viņu rūpes un mīlestību neierobežotā daudzumā, nokļūst situācijā, kad viņš ir spiests dalīt to visu ar kādu, kuru vēl nav paspējis iemīlēt. Viņa dzīves mainās, un viņš, baidoties no šīm pārmaiņām, instinktīvi sāk aizsargāties...
Greizsirdība var atklāties dažādi. Brīžiem tā iegūst atklātas agresijas formu, bet dažreiz piespiež bērnu pilnīgi ieslēgties sevī. Situācija, zaudējot kontroli, var novest pie traģiska fināla...
Lai tas nenotiktu
Vecāki vienmēr cenšas priekšlaicīgi sagatavot vecāko bērnu jaunāka ierašanai. Taču lielākā daļā gadījumu diemžēl dara to pilnīgi nepareizi! Bērna apziņā veidojas kāds tēls – jau gatavs draugs spēlēm vai, pretēji, lelle, ar kuru varēs spēlēties, kad gribēsies, ietinot to autiņos un vadājot ratiņos. Kad mazulis parādās mājās, kļūst acīmredzami, ka viss tā nav... Un tas jau ir pirmais apvainošanas iemesls pret vecākiem un būtni, kura ir apmānījusi cerības, jo tā ir tikai bezjēdzīgs kliedzošs sainītis. Lai tas nenotiktu, ļoti svarīgi vecākajam bērnam izveidot reālistisku priekšstatu par jaunāko.
Stāstot par to, kāds būs jaunākais brālītis vai māsiņa, izmanto ilustrāciju vietā vecākā bērna mazuļa vecuma fotogrāfijas. Paskaidro, kā viņš auga, kā mainījās ārēji un iekšēji. Neslēpj no bērna, ka pirmajā laikā tev nebūs viegli tikt galā ar māmiņas pienākumiem. Pārliecini viņu, ka tagad tev ir nepieciešama viņa palīdzība. Un noteikti jau iepriekš sagatavo bērnu tam, ka tev kādu laiku nāksies gulēt slimnīcā. Lai viņš zina, ka tas nav nekas briesmīgs, ka visi bērni dzimst slimnīcā – vienkārši tāpēc, ka tas tā ir pieņemts.
Liela nozīme ir arī telpas sagatavošanai jaundzimušajam. Topošā bērna istabas vai stūrīša iekārtošanai būtu jāpievēršas priekšlaicīgi, dažas nedēļas pirms viņa piedzimšanas, tādējādi dodot vecākajam bērnam laiku adaptācijai. Šis moments ir īpaši svarīgs, ja vecākajam nāksies dalīt istabu ar jaunāko, kura agrāk piederēja tikai viņam vienam. Ja tu plāno izvietot jaundzimušo vecāku guļamistabā – noteikti paskaidro vecākajam, kas izsauc tādu nepieciešamību. Lai viņš zina: tas nav tāpēc, ka jaunāko mīl vairāk.
Atgriežoties mājās ar jaundzimušo, daudzas māmiņas izdara vienu tipisku kļūdu, padarot mazuļa ierašanās momentu par šīs svarīgas tikšanās centrālo epizodi. Taču šajā laikā vecākajam bērnam daudz svarīgāka ir mātes atgriešanās mājās, bet viss pārējais ir mazāk nozīmīgs. Neatņem viņam iespēju izpaust dabiskas jūtas! Lai jaunākais bērns kādu laiku pabūs uz tēva rokām, bet tavas rokas kļūs brīvas, lai apskautu vecāko.
Trauksmes pazīmes
Greizsirdībai ne vienmēr ir atklāts raksturs. Gadās arī tā: vecākais bērns ar redzamu sajūsmu uztver jaunākā ierašanos, visādā veidā izceļot savu mīlestību pret viņu diezgan ilga perioda laikā. Bet bērni bieži vien baidās atzīties pat sev pašiem, ka viņi ir greizsirdīgi, ka viņi nemīl jaunāko brāli vai māsu, uzskatot tādu riebumu gandrīz par noziegumu. Ieskaties bērnā uzmanīgāk: noteikti tev izdosies atpazīt viņa nedabiskumu. Par stresa stāvokļa netiešām pazīmēm var kļūt sekmības pasliktināšanās, miega traucējumi, ātra daba, ēstgribas samazināšanās.
Kā izlabot situāciju
Ja tu esi pamanījusi vecākajam bērnam greizsirdības pazīmes pret jaunāko, nekādā gadījumā nelamā viņu, neiestāsti, ka viņš ir „slikts”: līdz ar to tu tikai pastiprināsi situāciju! Neizliecies, ka tu neko nepamāni, labāk atklāti parunā ar bērnu par viņa jūtām. Paskaidro viņam, ka agrāk, kad viņš vēl nebija piedzimis, tu un viņa tēvs mīlēja viens otru tikpat stipri, kā mīlat tagad. Un tas nozīmē, ka, parādoties jaunam ģimenes loceklim, jūsu mīlestība pret vecāko bērnu arī ir palikusi nemainīga. Neiestāsti viņam, ka viņam ir pienākums mīlēt māsu vai brāli – labāk nomierini, paskaidrojot, ka šī mīlestība var atnākt ne uzreiz, ne tagad, bet gan nedaudz vēlāk.
Iemācies kontrolēt savas emocijas: pacenties vecākā dēla vai meitas klātbūtnē ne pārāk bieži būt aizkustinātai ar jaunāko. Pēc iespējas piesaisti viņu jaundzimušā aprūpei, noteikti ļaujot saprast, cik svarīga tev ir šī palīdzība. Dod viņam iespēju būt lepnam ar to, ka viņš ir pieaudzis, pastāsti par viņa panākumiem tēvam un vecmāmiņām.
Katru dienu izvēlies laiku saskarsmei ar vecāko bērnu vienatnē – šajās stundās viņam ir īpaši spēcīgi jājūt, ka tu joprojām piederi viņam un mīli viņu. Kopā pasapņojiet par to laiku, kad mazulis beidzot izaugs un varēs sastādīt vecākajam kompāniju spēlēs vai pastaigās.
Neizlaid nevienu iemeslu, lai viņu uzslavētu, kaut ko uzdāvinātu, bet nekādā gadījumā nedari to tukšā vieta, „putniņam”: bērni ir ļoti jūtīgi pret liekulību, un tas var tikai pastiprināt stresu. Bērnam ārkārtīgi svarīgs ir taustes kontakts – pieskārieni, apskāvieni un bučas palīdzēs viņam noticēt tam, ka viņš joprojām ir tev dārgs. Pārstājot uztraukties šī iemesla dēļ, viņš noteikti iemīlēs jaunāko brāli vai māsu. Tev tikai jābūt pacietīgai un jātic sev un savam bērnam!