Mīļās meitenes, man te tāda maza dilēma! 
Jau pēc pāris nedēļām ar savu puisi svinēsim pusgada gadadienu! Bet lieta tāda, ka es joprojām neesmu Viņam pateikusi ka mīlu viņu. No visas sirds apzinos ka tā ir, patiesi bieži saku Viņam, cik ļoti daudz Viņš man nozīmē, un ka ir man patiesi Īpašs cilvēks, bet es vēl nereizi neesmu izteikusi šo īpašo vārdu.. Mīlu..
Es vēlētos šo atzīšanos padarīt par kaut ko patiesi neaizmirstamu, lai Viņam tas paliek atmiņā uz ilgiem gadiem! Varbūt jūs varētu ieteikt kādu labu piedāvājumu, kā vislabāk to izdarīt!!! Man tas ir patiesi svarīgi!!!
Ļoti noderētu arī jūsu stāsti, kā jūs pirmo reizi atzināties savam puisim mīlestībā, jo noteikti katrai no mums tas ir ļoti svarīgs solis!!!
Lūdzu palīdziet dārgās meitenes!!!
es savejam atzinos, vinju tiesham ljoti izbiedejot.. pateicu, ka man ir svariga saruna ar vinju, pateicu, lai vinjsh neuztraucas un visu tam lidzigo tad pateicu lai vinjsh mani piedotu un tad vinjash galigi saka trakot lidz pateicu : ES TEVI MIILU
tad vinjsh gandriz saka raudat
Kaut ko tādu Viņš noteikti atcerēsies!!!
Tik jauki, paldies!!!
Es saveejam atzinos miilestiibaa arii aptuveni peec pus gada ilgas draudziibas! Gribeeju to pateikt tikai tad, kad tiešaam pati biju par to paarliecinaata, lai nenaaktos meetaaties ar tuksiem vaardiem un soliijumiem! Tas notika Jaanu naktii, kas abi guleejaam pie maza, pašu iekurta ugunskura un skatiijaamies zvaigznees! Viņš atbildeeja, ka sen jau no manis bija gaidiijis šos vaardus! Un kopaa nu jau rit 5.gadiņš... Galvenais jau saprast, ka tiešaam miili un tad uz priekšu! Viņš to jau noteikti gaida! Lai izdodas!!!!!!
Tur jau tā lieta, ka arī iepriekš negribējās mētāties ar vārdiem, tos neapzinoties!!! Un šobrīd patiesi vēlos to izdarīt tik pat skaisti kā Tu!!!
Liels paldies par atbalstu, lai Tev vēl daudz daudz laimīgu gadiņu kopā ar Viņu!
Ah, es ta pat īsti neatceros kā tas notika :((
Bet Tev ieteiktu - nevajag neko drausmīgi īpašu. Piem līdzīgi kaa Malisha. Jūs kkur guļat vai sēžat apkērušies romantiskā vietiņā, klusumā.. Un vienkārši klusi un no visas sirds pasaki viņam to ;)
Lai veicas!! :))
Nu, jā, palasot to, cik tu to visu gribi īpašu, romantisku utt., tad, hm, sanāk smiekli, bet tīri tāpēc,ka pati to pateicu, kad mans puisis mani pavadīja uz staciju. Sanāca, ka dega sarkanā uguns, tātad pāri ielai negājām,tad arī pateicu. apkārtne nedz skaista, nedz romantiska - Rīgas centra ielas. taču man galvenais (arī viņam) bija tas, ka es to patiešām arī domāju, nevis vnk pasaku, jo reizē, kad viņš man pateica (kas bija patiesībā visai mīļi un romantiski) es nepateicu uzreiz, jo kaut kā šķita, ka, ja es pateikšu, tad tas būs kā 'nu, ja jau tu saki, tad es arī'. :)
Tātad jāsaka, ka es arī domāju, ka nevajag pārspīlēt tajā reizē ar romantismu un īpašumu (nav domāts, kā materiāls īpašums ;D), galvenais, lai viņš saprot, ka tas ir pa īstam, nevis vienkārši kopā-būšanas-ilguma dēļ.
Man tas liekās diez gan muļķīgi..
kko īpaši censties! Protams, gluži stāvot uz ielas pie miskastēm to teikt nevajadzētu, bet nu ar to romantiku aizrauties nevajadzētu.. Es saprotu, ja puisis to kkā īpaši priekš meitenes plāno, bet arī ne atzīšanos mīlestībā, drīzāk ar bildinājumu un tml.
nezinu, šitā visa 'romantiskā' gaisotne un īpašums ir pilnībā pārspīlēts, tāpat kā daudzas citas lietas.
Vieta man pilnībā nav būtiska, it īpaši manam džekam, ņemot vērā, ka es vispār pateicu šos vārdus, jo viņš labi apzinās, ka es tādai mīlestībai, kā rāda filmās un kā lielākā daļa cilvēku apraksta, neticu. Mīlestībā manās acīs kaut kas tāds, ko visi tik nenormāli izslavē un ko tik vēl ne. Viņš pats vispār pēc tam teica, ka bijis ~ pārsteigts, ka pateicu, jo reāli tiešām kādā 2.-3. randiņā es konkrēti pateicu, ka faktiski mīlestībai neticu.
Un patiesībā, es uzskatu, ka šādi ir labāk - es negaidu no sava puiša negaidītas dāvanas, puķes utt., viņš negrib, lai es mainos, t.i., kļūstu kā lielākā daļa meiteņu - apvainojas, ja džeks nav izdomājis kaut ko, pārsteidzis kaut kā, aizmirsis kādus svētkus. Mums galvenais ir - ko mēs pasakam, nevis kur.