Par Jogu

Jogas filosofija un mērķis. Jogas pamatvirzieni.

Klasiskās (Patandžali) jeb Radža jogas astoņi līdzekļi

Joga ir cilvēka individuālās apziņas nedalāma un apzināta vienotība ar Augstāko, Universālo Apziņu kā arī tā ir sistemātisks veids kā šo vienotību sasniegt un īstenot arī ikdienas dzīvē.

Joga plašākā nozīmē aptver daudz un dažādas sarežģītības pakāpes pilnveidošanās paņēmienus fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā līmenī. Jogas pamatā ir cilvēka individuālā prakse un tiecība fokusējoties uz realitātes dziļāko būtību un mācīties būt saskaņā ar to.

www.satvajoga.lv
 

                         Jogas margas (ceļi) jeb pamatvirzieni

Džņāna Joga

Zināšanu joga - senākā no jogām, kura veidojās vēdiskā laika garīgās un intelektuālās elites brahmaņu (priesteru) vidē; šīs jogas ietvaros tika apjausta meditācijas un koncentrācijas loma garīgajā izaugsmē; galvenais šīs jogas līdzeklis ir prāts; ar precīzu lietu būtības izsekošanu un pastāvīgu, vērīgu pašanalīzi tiek izzināta lietu esamības daba. Prāts it kā izsijā visu realitāti, meklējot arvien dziļāku esības izpausmi līdz nonāk pie izpaustā Pirmsākuma; šo dēvē par ātrāko un reizē arī par grūtāko ceļu, tādēļ, ka jogam ir jābūt vispusīgi disciplinētam, jāpiemīt ļoti stipram un asam prātam, dziļam intelektam, klusām un tīrām emocijām.

Vēlāk, Upanišadu periodā, džņāna jogas pamatidejas kļuva par pamatu un noformējās Vēdantas klasiskajā filosofijas skolā, kas jau divarpus gadu tūkstošus faktiski ir vadošā Indijas filosofiskā sistēma un kuras ievērojamākais pārstāvis ir Adi Šankaračarja (Šankara).

Caur Vēdantas studijām jogs tiecās atšķirt laicīgo no mūžīgā, reālo no ilūzijas, iemantojot degsmi izziņas procesā. Vēdanta balstās uz trīskāršiem pamatiem- garīgajiem rakstiem, saprātu un pieredzi. Ņemot vērā autoritatīvos, svētos rastus, jogs analizē un izzina izmantojot savu personīgo intelektu. Pēc pilnīgas izziņas, intelekts tiek pārvarēts un atmests un notiek Mūžīgās Augstākās Realitātes (Brahmana, Absolūta) pārdzīvojums- pilnīgā pašizpratne.

Par nopietnu šķērsli apgaismības pašizpratnes mērķa sasniegšanai Džņāna jogas praksē var kļūt lepnība, sakāpināta savas zināšanas vērtēšana; vienaldzības jūtu attīstīšanās uzlūkojot visu sausi teorētiski; tāpēc tiek ieteikts Džņāna jogu pilnveides praksē līdzsvarot ar Bhakti jogas elementiem.

Karma Joga- nesavtīgas, rezultātiem nepiesaistītas darbības jeb kalpošanas ceļš; Karma joga vēsturiski izveidojās kā antitēze brahmaņu džņāna jogai un galvenokārt saistībā ar izglītotu kšātriju (valdnieku un karavīru) kārtu; galvenais karma jogas instruments ir dinamiska griba; Karma joga tiecas pārvarēt apziņas ierobežotību piedāvājot katras darbības augļus Augstākajam un negaidot atalgojumu. Atteikšanās no augļiem rada nesavtīgumu katrā darbībā. Nedomājot par savām personīgajām interesēm, alkām un vēlmēm jogs izjūt vajadzību palīdzēt visām dzīvajām būtnēm. Šādas darbības rezultātā joga sirds top plaša, tiek iznīcināts maldīgais ego un rodas vienotības sajūta ar Visumu. Karma jogu var praktizēt jebkurš, jebkurā laikā un vietā (mājās, darbā, ģimenē vai ašramos), lai gan augstākā mērķa sasniegšana karma jogas ceļā prasa lielu mērķtiecību un gribasspēku.

Par šķērsli apgaismības sasniegšanai Karma Jogā var kļūt pārmērīga aizraušanās ar darbošanos kā tādu; kas var novest pie pieķeršanās kalpošanai un rosināt nepacietību un neiecietību.

Bhakti Joga- jaunākā no trim lielajām margām jeb ceļiem ir izveidojusies kā uzticības un tīras mīlestības joga. Seno jogas veidotāju unn praktiķu vidē apjausma par to atnāca, kad tika pilnībā apzinātas un novērtētas džņāna un karma jogas iespējas un prasības praktizētajiem; Bhakti jogas galvenais instruments ir sirds tīras jūtas - kas neakarīgi no intelekta spēka un gribas spēka lieluma ir faktiski jebkuram cilvēkam; sirdij piemīt unikāla spēja identificēties ar to, uz ko vērsta tās mīlestība , tādējādi ļoti vienkāršā veidā darot tālo par tuvo un tuvo par savu; līdz ar to šī joga pavēra plašas iespējas praktizēt daudziem cilvēkiem, kuriem karma un jo sevišķi džņāna joga nebija piemērotas; bhakti joga tiek uzskatīta par vieglāko un drošāko no jogas ceļiem, lai gan pareizai tās aptveršanai ir nepieciešams sirds skaidrums un patiesums; citādi rafinētam prātam un autoritārai gribai ir grūti saskatīt sirds jogas augsto efektivitāti, tās ārēji maigās un vienkāršās formas dēļ; bhakti netiecas uz emociju noraidīšanu, bet gan to transformēšanu uzticībā, ticībā un mīlestībā; bhakti izzina Patiesību caur mīlestību un uzticību Dievam, Visaugstākajam kā Personiskai pārpasaulīgai būtnei (Išvaram). Līdzās sirds meditācijai bhakti jogā izmanto lūgšanas, Dieva vārdu daudzināšanu un pielūgsmes rituālus kā garīgas tehnikas, kas palīdz noskaņoties uz mīlestību uz Visaugstāko. Tās izmantojot tiek attīstīta mistiska saikne ar Dievu, dažādos iespējamos veidolos- Tēva, Kunga, Mātes, Drauga, Skolotāja (Guru), Dievišķā Bērna u.c .formās. Mīlestības un nesavtīgas atdeves jūtas sirdī transformē emocijas, atbrīvo no egocentrisma, veicina līdzcietību, pieņemšanu un pazemību, saskanību ar Dieva Kosmisko gribu.

Iespējamie šķēršļi un apdraudējumi ceļā uz jogas mērķi ir pārmērīga aizraušanās nepietiekamas emociju tīrības stāvoklī, kas var pārvērst uzticēšanos fanātismā. Lai arī reliģijas māca, ka Dievs ir viens, vienots, cilvēkam var rasties tendence ticēt, ka tikai viņa izvēlētais veidols un kalpošanas forma ir vienīgā pareizā.

Līdzās trim Jogas pamatceļiem vēlāk izveidojās arī spēcīgs, mistisks Džāņā jogas atzars - Radža joga, kuras pamatus – Patandžali sistematizēja Joga sutrā ap 2.gs. p.m.ē. Patandžali jogu parasti dēvē par Klasisko jogu vai aštanga t.i. astoņpakāpju jogu un tā ir kļuvusi par pamatu milzum daudzām jogas modifikacijām viduslaikos un mūsdienās;

***(apgāds Vieda ir publicējis Pandžali Jogas aforismus ar Vivekanadas komentāriem; tāpat apgādā Vieda ir izdoti klasiskie un starptautiski atzītie Svāmi Vivekanadas darbi par visām šeit minētajām jogām – tas ir labākais, kas pieejams latviešu valodā visiem interesentiem)

Balstoties uz tolaik jau uzkrāto plašo pieredzi garīgas pilnveides jomā, Patandžāli sistematizēja un sakārtoja uz džņāna jogas pamatiem, apskatu par astoņiem Jogas līdzekļiem jeb pakāpēm, kurām zinātniski sistematizētā veidā ir jāseko , lai nonāktu pie Augstākā.

1. Jāma - pašiegrožošanās jeb nevēlāmā apvaldīšana (nevardarbība attieksmē uz visu dzīvo, patiesīgums domās un runās, emociju apvaldīšana, seksuāla atturība/mērenība, nezagšana, neuzpērkamība, pieticība, novēršanās no nevēlamiem dāvinājumiem utt.);

2. Nijāma- vēlāmā izkopšana: (likumpaklausība, ārējs tīrīgums un iekšēja tīrība, spēja pieņemt situāciju, mērens askētisms un miesas norūdīšana, regulāra garīgas literatūras lasīšana, apcere par Dievu un pazemība tā priekšā, atteikšanās no maldinošā egocentrisma);

3. Āsanas- fiziskā auguma disciplīna – pozu sistēma veselības veicināšanai un attīrīšanai;

4. Prānajāma- dzīvības enerģijas kontrolēšana ar elpas kontroli; kontrolējot un trenējot elpošanas procesus attīra enerģētiskos kanālus, līdzsvaro un nomierina prātu;

* klasiskā prānajāma ir jāizmanto ļoti uzmanīgi, vēlams skolotāja uzraudzībā un merenās devās, jo pavirša pieeja tai var arī kaitēt;

5. Prātjahāra- jūtu kontrolēšana, novēršanās no pieķeršanās maņu objektiem;

6. Dhārana- uzmanība, modrība jeb apziņas koncentrēšanās uz ārēju objektu vai iekšēju tēlu vai ideju, tādējādi apstādinot domu skrējienu; dhārana ir tieši saistīta ar dhjānu jeb meditāciju, jo veido tās pamatu; attīra, nomierina un sagatavo apziņu meditācijai;

7. Dhjāna- meditācija, rāmi plūstošs apziņas vērojums, kas izslēdz domas; iekšēja plūsma uz Augstāko, Dievu;

8. Samādhi- augstākais apziņas stāvoklis - saplūšana ar Visaugstāko, ar Universālo un Transcendentālo Apziņu; pastāv vairāki samādhi veidi un gradācijas, no tiem augstākais ir nirvikalpa samadhi, kas ienes individuālo apziņu Pirmavotā, kas atrodas ārpus prāta, laika, telpas un iemeslu robežām - Bezgalībā, Mūžībā un Nemirstībā. Nirvikalpa Samādhī stāvoklī atklājas Esības Jēga un Būtība.

Radža Jogas atsevišķi elementi vēsturiski iemantoja dažādas izpausmes formas prāta un prānas kontroles iemantošanai un kļuva par pakārotu jogas sistēmu pamatu; to vidū var minēt:

1. Hatha joga- ietver krijas, asanas, prānajāma, mundras, bandhas;

2. Mantra joga- izmantojot skaņu vibrāciju;

3. Jantra joga- izmantojot vizuālas ģeometriskas formas;

4. Laija joga- koncentrējoties uz iekšējo gaismu, skaņu;

5.  

   Nada joga- izmantojot mūziku, iekšēju, ārēju.

    

Būtiski ir saprast, ka visās Radža Jogas formās ir jāapgūst visas (!) astoņas pakāpes, lai arī akcenti un secība dažkārt var būt niansēti. Prakses pamati un principi ir vienādi. Atšķirība ir tikai akcentos!!!

Autori:

Dzelme Lāce (Jogas pasniedzēja Satva Joga centrā (Šivananda Yoga Vedanta Centre)) www.satvajoga.lv

Valdis Svirskis (mag.phil., filosofijas un reliģiju vēstures pasniedzējs, jogas praktiķis)