Dzelme Lāce's blog

KUNDALINI MEDITĀCIJADaudzas meditatīvās tehnikas balstās uz mieru unklusumu. Mūsdienās stresa aptvertajam ķermenim un prātam nav miera. Tas irjāatbrīvo, jāiegūst sirdsmiers. Viena no metodēm ir Kundalinimeditācija.  lasīt vairāk »

Jogas filosofija un mērķis. Jogas pamatvirzieni.

Klasiskās (Patandžali) jeb Radža jogas astoņi līdzekļi

 

Joga ir cilvēka individuālās apziņas nedalāma un apzināta vienotība ar Augstāko, Universālo Apziņu kā arī tā ir sistemātisks veids kā šo vienotību sasniegt un īstenot arī ikdienas dzīvē.

Joga plašākā nozīmē aptver daudz un dažādas sarežģītības pakāpes pilnveidošanās paņēmienus fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā līmenī. Jogas pamatā ir cilvēka individuālā prakse un tiecība fokusējoties uz realitātes dziļāko būtību un mācīties būt saskaņā ar to.

www.satvajoga.lv
 

                         Jogas margas (ceļi) jeb pamatvirzieni

 

Džņāna Joga

Zināšanu joga - senākā no jogām, kura veidojās vēdiskā laika garīgās un intelektuālās elites brahmaņu (priesteru) vidē; šīs jogas ietvaros tika apjausta meditācijas un koncentrācijas loma garīgajā izaugsmē; galvenais šīs jogas līdzeklis ir prāts; ar precīzu lietu būtības izsekošanu un pastāvīgu, vērīgu pašanalīzi tiek izzināta lietu esamības daba. Prāts it kā izsijā visu realitāti, meklējot arvien dziļāku esības izpausmi līdz nonāk pie izpaustā Pirmsākuma; šo dēvē par ātrāko un reizē arī par grūtāko ceļu, tādēļ, ka jogam ir jābūt vispusīgi disciplinētam, jāpiemīt ļoti stipram un asam prātam, dziļam intelektam, klusām un tīrām emocijām.  lasīt vairāk »

Vairāku gadsimtu garumā cigun tika uzskatīts par senu ķīniešu atveseļošanās un pašregulēšanas mākslu, kas ļauj atbrīvoties no slimībām, pagarināt dzīves ilgumu, nostiprināt fizisko ķermeni un garu un dziļāk izprast apkārtējo pasauli. Jau kopš sendienām cigun ir kļuvis par neatņemamu ķīniešu kultūras, filozofijas un bieži vien pat dzīves veida sastāvdaļu. Šī mācību sistēma palīdz cilvēkam sasniegt harmoniju, iekšēju līdzsvaru un dzīves gudrību.

Vēl nesen cigun praktizēšana tika uzskatīta par slepenām zināšanām. Eksistēja daudz dažādu skolu: klanu, ģimeņu, klosteru… Ļoti lēnām, gadsimtu gaitā šīs dažādās skolas un to elementi savstarpēji mijiedarbojās, sajaucās un saplūda. Un jau mūsu gadsimta vidū cigun pētnieki studēja vairs tikai dažus galvenos šīs sistēmas virzienus saistījumā ar konkrētās skolas mērķi un prakses metodēm. Tomēr lielākajā daļā virzienu prakses metodes un tehnika joprojām ir slēgta plašākai publikai.

Izņēmums iepriekš minētajai praksei bija medicīniskie cigun virzieni, tādi ka džeņczju terapija un adatu refleksoterapija, kas šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu, arvien vairāk iekļaujoties arī klīniskajā medicīnā. Mūsdienās ar terminu „refleksoterapija” tiek apzīmēta vesela ārstniecības sistēma, kas balstīta uz reflektorām reakcijām, kas veidojas filoģenēzes un ontoģenēzes procesā un notiek caur nervu un neirohumorālo sistēmu, lokāli kairinot ādas receptorus, gļotādu un blakus esošos audus, un tā ir vērsta gan uz atsevišķu orgānu, gan visa organisma funkcionālās aktivitātes normalizēšanu.  lasīt vairāk »